SEKO MUMS

Uģis Moncevičs: "Par Kasparu Gorkšu fanoju kopš bērnības."

ugis1

 

01.03. Talantīgs, mērķtiecīgs, ar lielām darba spējām apveltīts – tās ir īpašības, kuras raksturo zaļi-melno jaunieguvumu, kuldīdznieku Uģi Monceviču. Šo vārdu mēs noteikti dzirdēsim vēl bieži, tādēļ piedāvājam iespēju tuvāk iepazīt jauno aizsargu. Sarunas gaitā Uģis pastāsta par pārcelšanos no gleznainās Kuldīgas uz Ķekavu, iejušanos komandā, par mīlestību pret futbolu, kā arī atklāj, ka viens no viņa elkiem un paraugiem zaļajā laukumā ir "Audas" audzēknis un Latvijas izlases kapteinis - Kaspars Gorkšs.

 

Esi no samērā tālās Kuldīgas, kā tieši kļuvi par zaļi-melno?


- Gada sākumā „Auda" organizēja spēlētāju atlasi un Kuldīgas treneris Gvido Treimanis man ieteica izmēģināt spēkus šajā atlasē. Tajā pašā laikā viņš piezvanīja „Auda" vadībai un rekomendēja mani kā perspektīvu spēlētāju. Es vēlējos strādāt vēl vairāk un profesionālāk, kā arī spēlēt augstākā līmenī, tādēļ šis piedāvājums nebija ilgi jāapsver. Acīmredzot, arī kluba vadība saskatīja manī potenciālu un piedāvāja palikt.

 

Brīdis, kad bija jāpieņem galīgais lēmums par pārcelšanos uz Ķekavu, bija grūts?

 

- Nē, tas bija vienkārši. Futbols ir mana dzīve un neko citu es negribu darīt. Zinu, ka būs lietas, kas būs jāupurē mērķa vārdā, bet esmu tam gatavs. Paldies manai ģimenei, kas mani atbalstīja.

 

Kāda ir Tava līdzšinējā pieredze?

 

- Pērn ar „Kuldīgas NSS" piedalījos 2. līgas čempionātā („Kuldīgas NSS"/"FC Nikers" ieguva 2. vietu 2. līgā) un spēlēju arī pie „Grobiņas SC/KFC", kura piedalījās Latvijas jaunatnes čempionāta U-16 A grupas čempionātā.

 

Vai ir līgas, kurām seko līdzi un kuri ir Tavi paraugi futbolā?

 

- Man patīk Anglijā spēlētais futbols. Tā ir līga, kurā kādreiz gribētos nokļūt. Kā paraugus varētu minēt Nemanju Vidiču, Karlesu Pujolu un Kasparu Gorkšu. Kasparu es nenosaucu tikai tādēļ, ka tagad esmu „FK Auda" spēlētājs, bet gan tādēļ, ka par viņu fanoju jau kopš agras bērnības. Visi šie pieminētie spēlētāji ir ne tikai labi aizsargi, bet arī lieliski komandas līderi gan uz laukuma, gan ārpus tā. Ar lielu interesi sekoju līdz brāļu Ikaunieku sniegumam, jo viņi ir mani novadnieki. Kopā ar viņiem gan nav izdevies trenēties, jo, kad es sāku, tad viņi tieši pārcēlās uz Liepāju.

 

Agrā vecumā Tev bija jākļūst patstāvīgam, kā arī jāiejūtas jaunā kolektīvā gan skolā, gan komandā, kā tas izdodas?

 

- Sākumā bija grūti. Apkārt viss bija jauns. Jāsāk bija rēķināt izdevumus, pašam jāpērk pārtika un tam līdzīgi. Sadzīviskā ziņā bija lietas, kuras mājās nedarīju, bet tagad tās ir jāveic pašam. Mācos 9. klasē, tādēļ arī mācībām ir jāpievērš liela uzmanība. Kopumā varu teikt, ka skolā esmu iejuties. Komandā mani uzņēma draudzīgi, vecākie puiši man izrādīja visu un iepazīstināja ar to, kas nepieciešams.

 

Uģis Moncevičs, pirmais no labās, kopā ar citiem "Audas" jaunieguvumiem - Felipi Lemi, Edgaru Fjodorovu, Robertu Siksalieti, Arturu Bankavu.

 

Pieminēji, ka Tevi uzņēma draudzīgi, bet esat arī konkurenti. Vai esi gatavs cīņai par vietu pamatsastāvā?

 

- Protams. Es apzinos, ka te līmenis ir nopietns un tāpat vien uz laukuma nelaidīs. Katrā treniņā ir jāparāda, ka esmu pelnījis vietu sastāvā.

 

Kā juties treniņos? Vai ātri saprati, ko treneris no Tevis vēlas?

 

- Sākumā bija grūti. Gan ātruma, gan fiziskajā ziņā bija smagi, bet tagad ir jau labāk. Jurģis Kalns visu labi paskaidro, tādēļ uzdevumus un padomus nav grūti saprast, galvenais - jācenšas visu labi izpildīt. Gandrīz katru dienu cenšos strādāt papildus pie dažādiem spēles elementiem. Starp stundām un treniņu man ir samērā daudz laika; paēdu, izpildu mājasdarbus un eju uz laukumu.

 

Tevi nebiedē, ka 1. līgā pretinieki var būt fiziski daudz pārāki, kā tas bija jauniešu čempionātā?

 

- Nebiedē. Jā, neesmu tas masīvākais, bet man patīk agresīva spēle. 2. līgā spēlēju samērā daudz un pieradu pie tajā spēlētā „lauku futbola". 2. ligā ir vairāk fiziska spēle, jo tehnisku spēlētāju nav pārāk daudz, tur bieži dabūju pa kājām.

 

Šodien biji pamatsastāvā komandas uzvarā pār (saruna notika 27.02.2016) Igaunijas Meistriliigas klubu „Pärnu Linnameeskond" 3:2 (0:1). Kādi secinājumi par spēli un gatavību sezonai gan personīgi, gan komandas spēles ziņā?

 

- Darīšu visu, lai noturētos pamatsastāvā. Par spēli grūti teikt. Prieks, ka uzvarējām, bet tajā pašā laikā ielaidām divus vārtus, kuri varēja arī nebūt. Viņi spēlēja samērā primitīvu futbolu un vienkārši sita bumbu uz priekšu. Daudz kontrolējām bumbu un uzbrukām vairāk, tādēļ vēlētos vēl labāku momentu realizāciju. Komandā bez manis ir vēl vairāki jauni spēlētāji, tādēļ noteikti varam uzlabot sadarbību. Man īpaši svarīgi ir ātri saprasties ar aizsargiem, jo, ja mēs kļūdīsimies, tad sekas var būt bēdīgas. Dzīvoju kopā ar vienu no komandas līderiem – aizsargu Keisuki Hoshino, un mēs reizēm parunājam ko un kā darīt, ko teikt, lai labāk saprastos. Mums ir vēl mēnesis laiks, lai to uzlabotu. Personīgi man ir jāstrādā pie visa, bet līdz sezonai vajadzētu uzlabot bumbas uzņemšanu un apstrādi.

 

Kādu futbolu varam sagaidīt no zaļi-melnajiem?

 

- Noteikti skatāmu un ātru futbolu. Gatavojamies tam, lai varētu visu spēli būt aktīvi un kontrolēt bumbu, noteikti centīsimies daudz uzbrukt.

 

Kāds ir Tavs mērķis gaidāmajai sezonai?

 

- Cenšos daudz trenēties, tādēļ ceru, ka tas atmaksāsies un spēlēšu daudz. Redzot komandas ieguldīto darbu, esmu drošs, ka spēsim iepriecināt savus skatītājus. Ceru, ka „Skonto" spēlēs 1. līgā un savas spēles aizvadīs „Skonto" stadionā. Gribētu iziet laukumā, kur spēlē Latvijas izlase, pie tam pret tik slavenu pretinieku, tas būtu lieliski.

 

Interviju sagatavoja: Edgars Bērziņš

Titulbilde: Pärnu Postimees