SEKO MUMS

Sestdien spēlēsim Skonto stadionā.

 

 

17.06. Tā diena ir klāt. Sestdien, 18.jūnijā, Skonto stadionā, cīņā par Komanda.lv Pirmās līgas turnīra tabulas trešo ailīti, šķēpus krustos futbola kluba "Auda" meistarkomanda un titulētākais valsts klubs - Rīgas "Skonto FC". Pirms gaidāmās cīņas ar "Audas" galveno treneri Jurģi Kalnu un uzbrucēju Robertu Siksalieti aprunājās Edgars Bērziņš, lai noskaidrotu, kāds noskaņojums šobrīd valda komandas rindās. Atgādinām visiem interesentiem, ka rīt spēles sākums Skonto stadionā paredzēts plkst. 18.00.

 

Jurģis Kalns: "1. līgā nav komandas, no kurām būtu jābīstas."

 

Vai seko līdzi Francijā notiekošajam Eiropas čempionātam? Ja jā, tad vai esi redzējis kādas jaunas vēsmas taktiskā ziņā?


- Protams, sekoju. Vēl neesmu redzējis valstsvienību, kas izceltos komandas spēles ziņā tik ļoti, ka varētu teikt, ka viņi noteikti kaut ko sasniegs. Visas spēles ir līdzīgas un visās grupās var jebkas notikt. Līdz šim kvalitatīvākā spēle bija starp Itālijas un Beļģijas izlasēm [aut. – saruna notika 14.06.2016]. Ja runājam par jaunām vēsmām, tad pagaidām nekādus jaunus taktiskus risinājumus neesmu redzējis.

 

Sezona tuvojas ekvatoram, kādā kondīcijā šobrīd atrodas „AUDA” meistarkomanda?


- Esmu jauns treneris un ne visu varu zināt precīzi, bet man ir iekšēja nojauta, ka mēs tieši tagad tuvojamies optimālajai kondīcijai. Žēl, ka pēc sestdienas spēles ar „Skonto” būs samērā gara pauze. Negribētos pazaudēt šo kondīciju, noteikti būs jāmeklē kāds sparinga partneris.

 

Pirms sezonas izteicies, ka ir svarīgi, lai komanda rādītu savu spēles rokrakstu. Cik daudz esat izkopuši savu spēles stilu?


- Pirmajās spēlēs rokraksts bija pat izteiktāks, jo centāmies spēlēt līdzīgi, neskatoties uz to, ar kādu pretinieku spēlējam. Šobrīd cenšamies ieturēt savu spēles stilu, bet ņemot vērā katras spēles pretinieku, tādejādi spēles taktikā tiek ieviestas nelielas nianses. Piemēram, tā pati „Jēkabpils” pret mums spēlēja no aizsardzības, varbūt viņiem tieši vajadzēja atdot iniciatīvu, lai pašiem būtu vairāk vietas uzbrukumiem. Vienmēr ir jāpilnveidojas - kaut kas ir jāpieliek klāt, kaut kas ir jāņem nost, kaut kas ir jāpamaina.

 

Pēdējās nedēļās tikāmies ar divām medaļu pretendentēm - „FK Valmiera Glass” (1:2) un „Rēzeknes BJSS” (2:2). Kā raksturo šīs spēles?


- Valmierā 1. puslaikā pildījām spēles plānu un kontrolējām spēli un viņiem īsti nekas nesanāca. Sliktākais, kas notika, bija Takeši trauma. Viņš mums priekšējā līnijā daudz ko nozīmē,  viņš var aizķerties bumbā un novest uzbrukumu pa pareizo pusi. Varētu teikt, ka mūsu spēle pajuka. Abi ielaistie goli bija pašu atvesti.

 

Ja Valmierā izlaidām pārsvaru, tad Rēzeknē viss bija otrādi, bet neteikšu, ka esmu ļoti apmierināts ar izcīnīto punktu. Viennozīmīgi, ka spēles rezultātu ietekmēja uz mūsu vārtiem piešķirtais 11m.s.s. un ātra sarkanā kartīte, bet par tiesneša lēmumu pamatotību publiski es nedrīkstu izteikties. Tā bija mūsu spēle, jau pirmajā puslaikā neizmantojām divus lieliskus momentus, tad dabūjām sarkano kartīti. Pēc tam mazākumā viņus iespiedām savā laukuma pusē, viņi pretuzbrukumā iesita otros vārtus. Tad gājām uz pilnu banku un ātri vienus vārtus atguvām. Spēles beigās izlīdzinājām rezultātu un jau pēdējās minūtēs bija iespēja pat izraut uzvaru, tomēr veiksme bija mājinieku pusē.

 

Nākamā spēle ir pret valsts titulētāko klubu - „Skonto FC”, kā arī spēle notiks viesos – „Skonto” stadionā. Kādas ir pirmās emocijas, atceroties šo stadionu?


- Kā spēlētājs tur zaudēju trīs Latvijas kausa finālos, tādēļ ļoti patīkamas atmiņas no turienes nav. Izlases sastāvā es tur neesmu spēlējis, tādēļ šis stadions man konkrēti nav īpašs. Protams, Latvijas nacionālā izlase šajā stadionā ir izcīnījusi lielas uzvaras un stadionam ir liela nozīme Latvijas futbola vēsturē. Šonedēļ treniņos redzu, ka puiši ir ļoti noskaņojušies - visi trenējas ar milzīgu atdevi un grib spēlēt uz zālāja, uz kura ir spēlējušas praktiski visas pēdējo gadu lielākās Latvijas, kā arī citu valstu zvaigznes, tajā skaitā Krištianu Ronaldu.

 

Vai pret valsts titulētāko klubu nebūs pārāk liels respekts laukumā?


- No titulētākā kluba ir palicis tikai nosaukums. 1. līgā nav komandas, no kurām būtu jābīstas. Daudzi ir pārvērtēti. Viss ir galvās, tādēļ ceru, ka spēlētāji sev noticēs un no pretinieka komandas nosaukuma nenobīsies.

 

„Skonto” būs jāiztiek bez uzbrukuma līdera Jegora Moroza un zaļi-melnajiem jāiztiek bez Ismaila Musas, kā tas varētu ietekmēt spēli?


- Bez Ismaila Musas esam jau spēlējuši un domāju, ka tas ir pluss. Viņš tomēr ir smailes uzbrukuma spēlētājs un saspēli neietekmē tik daudz, kā jau pieminētais Takeši Okomoto. Neteiktu, ka Jegora Moroza neesamība atvieglos mums darbu, jo nav tā, ka viņš ir komandas vienīgā zvaigzne un viens ietekmē spēles likteni. „Skonto” cenšas kontrolēt bumbu un mums ar tādām komandām patīk spēlēt, jo viņi spēlē futbolu un ļauj to darīt arī pretiniekiem.

 

Tuvojas vasaras transfēru periods, vai tiek meklēti kādi papildinājumi?


- Neesam profesionāla komanda, tādēļ jāsaprot arī savas iespējas, bet, protams, kaut ko skatāmies. Papildus konkurenci noteikti gribētu redzēt. Daudz ko izteiks tieši spēle ar „Skonto”, tad arī redzēsim kurā virzienā skatāmies un kādi mērķi būs reāli sezonas otrajai daļai. 

 

 

Roberts Siksalietis: "Sapratne uz laukuma uzlabojas ar katru treniņu."

 

Pret „FK Valmiera Glass” bija Tava pirmā pamatsastāva spēle pēc traumas, kā juties?


- Prieks, ka guvu vārtus. Diena bija samērā karsta un fiziski bija grūti, nospēlēju līdz 70. minūtei, visu spēli noteikti nevarētu noskriet. Rēzeknē jau nospēlēju visu spēli un jutos labi. Labi, ka pavasarī izgāju visu sagatavošanās posmu un apakšā bija pamatīga bāze, tādēļ tas posms, ko izlaidu, neatstāja arī tik lielas sekas.

 

Rēzeknē mazākumā spējāt lauzt spēles gaitu, vai tas nozīmē, ka ir izveidojusies saliedēta komanda ar spēcīgu raksturu?


- Tiesāšana visiem likās mazliet par traku, bet tas mums palīdzēja uzvilkties, kā arī sakopot domas un spēkus. Šāda spēle noteikti nāca mums par labu. Tas ir pierādījums, ka mēs varam, tik reizēm kaut kas pietrūkst. Ilgs laiks paiet, kamēr, no dažādām vietām sabraukuši, spēlētāji spēj izveidot kopīgu komandas garu, bet uz to pusi mēs noteikti ejam. Sapratne uz laukuma uzlabojas ar katru treniņu.

 

Nākamais pretinieks ir ar skaļāko vārdu Latvijas futbolā, ar kādām domām gaidi šo spēli?


- Vienīgais faktors, ar ko šī spēle būs īpaša, ir tas, ka spēle notiks „Skonto stadionā”. Prieks, ka būs iespēja uzspēlēt stadionā, kurā spēlē nacionālā izlase. Sola gadiem to nojaukt, tādēļ labi, ka vēl ir šāda iespēja. Ikdienā 1. līgā spēlējam drīzāk uz laukumiem, kur apkārt ir koki un mājas, nevis stadionos, bet tagad būs spēle uz valsts galvenā stadiona ar tik lielām tribīnēm. Zinu, ka stadionā apmeklētāji nebūs daudz, tomēr ticu, ka stadionam ir sava aura, kas spēlei piedos īpašu garšu. Nedomāju, ka šobrīd pretinieks ir tāds, no kāda būtu jābīstas.

 

Ne katru dienu ir iespēja uzspēlēt šādā stadionā. Vai aicināsi atbraukt atbalstīt draugus un radus?


- Jā, atbrauks vecāki un draudzene.

 

Tu esi komandas 11 m.s.s. izpildītājs, kurā brīdī izlem kur sitīsi?


- Treneris Jurģis Kalns teica, ka visu laiku esot sitis vienā punktā un tādēļ arī reti kļūdījies. Arī es, tagad trenējoties, mērķēju pārsvarā vienā punktā. Protams, ir knifiņi, lai vārtsargs tomēr aizlēktu uz otru pusi.

 

Komandas iekšienē pirms sezonas izskanēja mērķis cīnīties par medaļām. Vai un cik reāls šobrīd ir šis mērķis?


- Viennozīmīgi, ka ir iespēja pacīnīties par otro vai trešo vietu. „SK Babīte” ir neapšaubāmi līderi un, cik dzirdēts, viņi vēl pastiprināsies ar spēlētājiem no Virslīgas komandas „Rīgas Futbola skola”, tādēļ nav reāls pamats uzskatīt, ka viņus kāds var panākt. Čempionāta līmenis, salīdzinot ar pērno gadu, ir audzis. Lielākā daļa komandas viena otrai var atņemt punktus, kā izcils piemērs ir Smiltenes komanda, kas pēdējās sešās spēlēs ir izcīnījusi piecas uzvaras. Otrajā aplī viss izšķirsies un viss ir pašu rokās. 

 

 

Intervijas sagatavoja: Edgars Bērziņš